Isn’t it funny how life works? mana pirmā kaklarota kļuva par visnozīmīgāko — manai kāzu dienai ✨
never thought my first necklace would be for my own wedding day. Still can’t believe I made this with my own two hands 💘
__________________________
#custumjewelry #handmade #weddingjewelery #madebyme
Vakar saņēmu šādu ziņu, kas pašai lika drusku atskatīties un ziniet, ļoti nopriecāties! Tik nereti liekas, ka nekas tāds nenotiek un baigi neko jau neesmu izdarījusi.. vēl vakar!! Un tad paskatos kaut pāros gadus atpakaļ — o m g, KO TIK ES NEESMU DARĪJUSI? goda vārds, pašai liekas traki labi un tiešām iedvesmojoši! Be your own big crush and embrace your craziest ideas 🤌🏼✨✨❤️🔥
paldies, Meksika, par iedvesmu. par draudzībām - jaunām un jau esošām. Paldies par bailēm un par drosmi, par piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Paldies par pieredzēto un izsapņoto 🫶🏻
Reizēm šķiet, ka es visu savu mūžu esmu gaidījusi tieši šo dzīves lomu. Šodien pirmo reizi māmiņdienā neizsakāmi gaidīt šīs skaistās lomas piedzīvošanu un tajā pašā laikā tik ļoti tajā jau dzīvot ❤️
Pirms divām dienām, steidzoties no treniņa (uz brokastīm, protams), es braucot ārā no stāvvietas, iebraucu aizmugurē esošajā volvo. Es pirms braukšnas redzēju, ka esmu nereāli iespiesta, bet steidzos un, godīgi, - to mirkli pat nejutu. Sekundi vēlāk pie mana loga jau klauvēja otras mašīnas īpašniece, bļaujot virsū dažādas nejaukas frāzes. Skāde bija tiešām minimāla - ar āķi iebuktēju viņas numura zīmi.. bet pat pēc manas mierīgās atvainošanās (vairākas reizes), viņa nebeidza uz mani bļaut dažādus apvainojumus par manu brauksanas prasmi un izbolītām acīm izbļaut pat pavisam parastas frāzes, kā “ko darīsim?!!???!!” utt. Līdz vienā momentā viņa bez man saprotama iemesla pēkšņi kļuva normāla (?). Tad domāju, ka tas tāpēc, ka sadzirdēja manu jau aizlūzošo balsi (jo nespēju situāciju tolerēt). Lai vai kā, bļaušana mitējās un sarunājām, ka pēc laika satiekamies vēlreiz, sarakstām saskaņoto (kas nevienai nebija) un miers un dievs.
Kad pēc otras tikšanās (kurā viņa bija jau mierīga un laipna) viss augstāk minētais tika izdarīts, viņa promejot teica, ka grib man ko pateikt.
Viņa teica, ka esot bijusi nenormāli dusmīga un es esot mierīgi jautājusi - bet kāpēc jūs esat tik dusmīga? Un tad viņa esot sev jautājusi.. “jā, bet kāpēc ES ESMU tik dusmīga?”.
Uztvēru to, kā atvainošanos.
Nezinu, kāpēc, bet kaut kā šis šķita tik savādi un svarīgi reizē. Varbūt lieku reizi mums pašiem sev jāatgādina - mazāk dusmoties, vairāk priecāties ❤️
varbūt tev šis šķitīs pazīstami 😊
Es kādreiz tiešām domāju, ka dzīvē jāizvēlas viena profesija
un viss. bet kaut kur iekšā pēdējos gadus bija sajūta, ka gribas ko citu. Jāatzīst gan, ka es tiešām ilgi to ignorēju, noliku to domu tālāk..
līdz vienā brīdī sapratu, - ja gribas mainīt, tad vienkārši jāmaina! (līdz tam pieņēmumam gan pagāja laikam gandrīz 4 gadi🙈)
Un tagad es varu teikt, ka to tiešām var izdarīt! Un arī pēc 30😅😅 arī tad, ja ir šaubas un bailes. Vai bija/ir viegli? Protams ne! Bet tu drīksti pārdomāt, tu drīksti sākt no nulles un pavisam noteikti tu drīksti gribēt vairāk (!!) vai pilnīgi ko citu!
Es vēljoprojām mācos jauno realitāti un joprojām arī baidos, bet vismaz es eju tur, kur man patiešām gribas.
un tas ir pilnīgi cits stāsts 🤍
love u granny!
- reiz parastā telefona sarunā viņa izteicās, ka “es ļoti gribētu tādu maziņu, smalciņu rokassprādzi..”
Lieki piebilst, ka toreiz tuvojās viņas 85. dzimšanas diena. Ir lietas, kuras nevajag atlikt 🩶
______
#jewelrywithmeaning
#slowmade #withlove
Hi, esmu atpakaļ ar šo atziņu ‘rubriku’ un šoreiz vēl nedaudz personīgāk. Ne vienmēr gribas, ne vienmēr sanāk un ne vienmēr viss tik labi, kā izskatās. Ir dienas, kad labprātāk nedarītu neko un šaubas ir skaļākas par pārliecību 😅 Tici man, ne katru reizi ir iedvesma, bet gan apzināta izvēle turpināt. Un laikam jau ar to pietiek 💓
